ES paplašināšanās process ievērojami veicina politikas un ekonomikas reformas valstīs, kuras tiecas iestāties ES, un līdz ar to sekmē stabilitāti Eiropā. Vispārējo lietu padome 8. decembrī izvērtēja sarunas ar Turciju un Horvātiju, Islandes jautājumu, kā arī stabilizācijas un asociācijas procesu Rietumbalkānos.

 

Horvātija, Turcija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir kandidātvalstis kopš 2005. gada, taču tikai pirmās divas no tām ir sākušas pievienošanās sarunas. Visam Rietumbalkānu reģionam ir piešķirta Eiropas perspektīva. Islande iesniedza dalības pieteikumu šā gada sākumā.

Atzīstot Turcijas veiktos pozitīvos pasākumus, ārlietu ministri uzsvēra, ka tai būtu jāpaātrina reformu temps un jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES Kopenhāgenas kritērijiem, proti, nosacījumiem, kas attiecas uz visām kandidātvalstīm.

Pievienošanās sarunas ar Horvātiju tagad ieiet pēdējā stadijā. Svarīgi būs pievērsties vēl īstenojamām reformām un visu dalības prasību izpildei, lai tā sasniegtu savu mērķi – pabeigt sarunas nākamajā gadā.

Islandei ir tāda priekšrocība, ka tā jau tagad ir cieši integrēta ar ES, būdama Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas dalībvalsts. Padome nolēma izskatīt tās pieteikumu, tiklīdz Komisija būs iesniegusi atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā Serbijas centienus, ko tā īsteno sadarbībā ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, Padome vienojās īstenot ES un Serbijas pagaidu nolīgumu, tiklīdz tas būs iespējams.

Padome atkārtoti apliecināja, ka pilnībā atbalsta Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu. Tā atgādināja, ka, gūstot ievērojamus panākumus ekonomikas un politikas reformu jomā un izpildot vajadzīgos nosacījumus un prasības, pārējām iespējamām kandidātvalstīm Rietumbalkānos atbilstīgi viņu pašu nopelniem būtu jāiegūst kandidātvalsts statuss, par galamērķi izvirzot pievienošanos Eiropas Savienībai.

---

 

 Informācijas avots:  "Eiropas Savienības Padome"
Bilde: http://www.harbourfreight.co.uk