ES dalībvalstu līderi par ES pirmo prezidentu ievēlējuši Beļģijas premjerministru. Savukārt ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštone no Lielbritānijas būs atbildīga par ārlietām.

Šī Eiropadomes sanāksme noteikti tiks minēta vēstures grāmatās. Tajā pēc intensīvām diskusijām augstajos amatos vienbalsīgi ievēlēja Beļģijas premjerministru Hermani van Rompeju un komisāri Eštoni.

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu abus apsveica, sakot: “uzskatu, ka šiem vadošajiem Eiropas Savienības amatiem izvēlēti vispiemērotākie cilvēki”.

Kristīgo demokrātu politiķis un ekonomists van Rompejs (62) gandrīz gadu bijis Beļgijas premjerministrs. Daudzi uzskata, ka viņam izdevies valstī panākt stabilitāti laikā, kad bija radusies spriedze starp franciski runājošo un nīderlandiski runājošo Beļģijas iedzīvotāju kopienām.

“Es šo augsto amatu neesmu lūdzis. Neesmu arī nekādā veidā iejaucies. Tomēr, sākot no šodienas, pārliecības pilns apņemos veikt šo darbu”, viņš teica.

Iepriekš vienojoties ar Eiropas Komisiju, Padome Katrīnu Eštoni (53) iecēla par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Viņa ir Lielbritānijas leiboristu partijas biedre un uzņemsies arī nākamās Komisijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus. Jauno Komisiju pašlaik veido.

Abi amati izveidoti saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas nesen apstiprināts. Tā mērķis ir palielināt ES ietekmi pasaulē un vienkāršot pašas ES lēmumu pieņemšanu.

Jaunā prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Šis amats aizstāj līdzšinējo ES prezidentūru, kas mainījās pēc rotācijas prinicipa, proti, katrai dalībvalstij pēc kārtas sešus mēnešus bija jāvada svarīgākās ES sanāksmes.

Prezidenta van Rompeja svarīgākajos pienākumos ietilps svarīgāko Padomes sanāksmju vadīšana un ES pārstāvēšana starptautiskajā arēnā. Viņš arī pārstāvēs Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm.

Katrīnai Eštonei būs tiesības ierosināt aizsardzības un drošības pasākumus. Šos pienākumus viņai palīdzēs veikt ES diplomātiskais dienests, kas viņai būs jāizveido visā pasaulē.

Viņa teica, ka jutusies pārsteigta par to, ka tikusi izvirzīta. Viņas kandidatūra vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam. “Jūtos ļoti pagodināta un lepna, ka mani aicina uzņemties šo darbu.

Darīšu visu, kas manos spēkos, lai mūsu vērtības pārstāvētu citur pasaulē”.

Augstā pārstāvja amatā apvienoti divi līdzšinējie amati: Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un ārējo attiecību komisārs.

Balsojuma rezultāts oficiāli stāsies spēkā no 1. decembra, kad stāsies spēkā arī Lisabonas līgums.

Informācija ir pārpublicēta no http://ec.europa.eu/