ESMU EIROPIETIS VĒSTNEŠI

Beāte Jonite

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

VAIRĀK

Alexandre W. Blomqvist Eliasen

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESIS

VAIRĀK

Laura Noor

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

VAIRĀK

Elīna Geida

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

VAIRĀK

Joran Steinhauer

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESIS

VAIRĀK
KĻŪT PAR BIEDRU

Beāte Jonite

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

Par Beāti:

Mani sauc Beata Jonite, man ir 26 gadi, un nupat pabeidzu maģistrantūru Oksfordas Universitātē, kur studēju diplomātiju. Pirms studijām daudzus gadus esmu bijusi politiski aktīva, esmu strādājusi Latvijas valdībā, un arī kandidējusi Saeimas un Eirpoas Parlamenta vēlēšanās. Kā cilvēkam, kas aizraujas ar starptautiskajām attiecībām un politiku, migrācijas tēma man vienmēr ir bijusi tuva un svarīga – tas ir gan stūrakmens valstu attīstībai, īpaši ar šībrīža zemo dzimstību, gan bieži arī konfliktu cēlonis. Arī pati esmu baudījusi augļus tam, ka pastāv iespēja brīvi pārvietoties pa Eirpou, lai mācītos un strādātu. Kopā 4 gadus esmu nodzīvojusi Lielbritānijā, kur esmu jutusies kā mājās un paplašinājusi savu redzesloku attiecībā uz citām kultūrām, reliģijām un uzskatiem. Es noteikti nebūtu tikpat atvērts cilvēks, kā tagad, ja man nebūtu bijušas šādas iespējas. Ceru, ka ar savu darbu spēšu attīstīt lielāku toleranci arī apkārtējos cilvēkos!

Beātes stāsts:

Play Video

Alexandre W. Blomqvist Eliasen

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESIS

Citi ieraksti:

  • “Kļūšana par latvieti?” Lasīt

  • “Mājas ir tur, kur  tava sirds” Lasīt

  • “Latvia from a different perspective” Klausīties

Par Alexandre:

    Sveiki! Mani sauc Aleksandrs, esmu 28 gadus vecs un dzīvoju Rīgā, Latvijā, lai gan sākotnēji esmu no Dānijas galvaspilsētas reģiona. Šobrīd strādāju banku nozarē.
     Es pārcēlos uz Latviju pirms 1,5 gada, lai gan sākotnēji bija plānots, ka mana uzturēšanās ilgs tikai vienu gadu, es vienkārši nevarēju aizbraukt no Latvijas un nolēmu palikt. Un tas ir viens no labākajiem lēmumiem, ko jebkad savā dzīvē esmu pieņēmis. Es tik ļoti mīlu šo valsti un plānoju šeit pavadīt vēl daudzus gadus!
     Brīvajā laikā ļoti nodarbojos ar politiku, žurnālistiku un citām aktuālām tēmām. Tāpēc es pavadu daudzas stundas ārpus darba, runājot par visu, sākot no Dānijas un Latvijas politikas līdz migrantu krīzei Baltkrievijā un diplomātiskajam karstumam Ķīnā.
     Es pievienojos projektam Es esmu Eiropietis, jo tas man sniedz laiku un vietu, lai runātu par citu tēmu, kurā esmu patiesi ieguldīts: Eiropas politika. Es varu runāt par šo tēmu mūžīgi, un, cerams, par to būs daudz pārsteidzošu sarunu un debašu ar latviešiem.

Alexandre stāsts:

Play Video

Laura Noor-Koroveļeva

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

Par Lauru:

Mani sauc Laura Noor-Kovaļeva un esmu igauniete-lietuviete, kas tagad dzīvo Latvijā. Es strādāju L’Oreal mārketinga jomā, bet brīvajā laikā strādāju pie sava sociālā projekta “Nekluse”, kura mērķis ir mazināt iebiedēšanu Latvijā. Ar mūsu partneru palīdzību esam izstrādājuši bezmaksas paketi skolām – lietotni, lai ziņotu par iebiedēšanu un nodrošinātu izglītojošas darbnīcas vecākiem, skolotājiem un skolēniem. Patiesībā Neklūses projekts man ir tik nozīmīgs ne tikai mūsu radītās ietekmes un vērtības dēļ, bet tas bija mans pirmais solis, lai vairāk integrētos Latvijas sabiedrībā. Uz Latviju pārcēlos, kad ierados Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un studiju laikā komunicēju ar citiem ārvalstu studentiem, kuri pēc studijām pārsvarā aizbrauca uz savām dzimtenēm. Es savukārt paliku strādāt Rīgā un ļoti ātri sajutos mazliet vientuļi – nerunāju valodā un visi draugi bija aizbraukuši. Drīz vien sāku apgūt valodu, saprast, ko saka apkārtējie un atradu organizāciju (Global Shapers Riga), kur satiku domubiedrus, ar kuriem kopā nodibinājām Neklūsi. Tagad Latvijā jūtos kā savās mājās – tā atrodas ērtā vietā starp Igauniju un Lietuvu, kur dzīvo mana ģimene, turklāt šobrīd pat uzskatu sevi par Baltijas pilsoni. Ja veiksiet vienkāršas darbības, lai iemācītos valodu un atrastu sev apkārt cilvēkus, migrācijas pieredze jūs bagātinās!

Lauras stāsts:

Elīna Geida

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESE

Citi ieraksti:

  • “Tas ir normāli, ka dažreiz nav okey” Klausīties

  • “Bieži manas rīcības pamatā ir dusmas” Lasīt

Par Elīnu:

Mani sauc Elīna Geida, man ir 32 gadi un es dzīvoju Rīgā. Ikdienā es nodarbojos ar dažādu pasākumu vadīšanu un improvizācijas teātri, kā arī savas zināšanas izmantoju, piedaloties dažādos citos projektos. Esmu arī LGBT un viņu draugu “Mozaīka” apvienības valdes locekle, palīdzēju organizēt 2021. gada Baltijas Praidu, kā arī 2022. gada Rīgas Praidu, kas norisināsies jūnija sākumā. Esmu dzīvojusi ārpus Latvijas pusotru gadu Kanādā, Vankūverā, kā arī diezgan daudz ceļojusi apkārt, iepazinusi dažādus cilvēkus un viņu kultūru. Vairākus gadus atpakaļ arī uzzināju, ka mans tēvs ir kubietis un, dodoties viņu apciemot, iepazinu savu plašo un sirsnīgo ģimeni tālajā Kubā. Lai gan es esmu dzimusi šeit, Latvijā, kā arī lielāko daļu savas dzīves pavadījusi šeit, vienmēr esmu jutusi, ka esmu vairāk pasaules daļa, ne tikai Latvijas. Iespējams, ka tas arī tādēļ, ka arī manas mammas vecāki un viņu vecāki ir dažādu nacionalitāšu un kultūru pārstāvji – ukraiņi, vācieši, poļi un persieši. Viņiem ir bijusi iespēja šeit dzīvot, un “nobāzēties”, kā arī ir tūkstošiem latviešu, kas dzīvo visur citur pasaulē, un es vienmēr ceru, ka gan viņi, kā arī pret viņiem izturas ar laipnību, sirsnību un pieņemošu attieksmi. Tādēļ arī man vienmēr ir prieks redzēt, ka Rīgas ielās varu dzirdēt dažādas valodas un redzēt dažādus cilvēkus, kuri iepazīst mūsu kultūru un ir atraduši šeit savas mājas. Multikulturāla vide man vienmēr ir šķitusi liela bagātība, jo dažādībā mēs pilnveidojamies, mācāmies, kļūstam iekļaujošāki un empātiskāki cilvēki. Kā arī, ja ikdienā veltām savus spēkus, lai dalītos ar savu unikālo kultūras mantojumu un zināšanām, nevis cīnāmies pret kādu “izdomātu ļaunumu”, tad šī noteikti kļūst par patīkamāku vietu, kur dzīvot un palikt.

Elīnas stāsts:

Play Video

Jöran Steinhauer

ESMU EIROPIETIS VĒSTNESIS

Par Jöran:

Mani sauc Jöran Steinhauer. Man ir 35 gadi un esmu no Vācijas. Esmu mākslinieks un brīvajā laikā, man ļoti patīk spēlēt futbolu un gatavot. Es ļoti priecājos par faktu, ka latvieši ir pozitīvi. Bieživien cilvēki jauc “būt uzmanīgiem, piesārdzīgiem” ar “būt skeptiskiem”. Bet būt skeptiskiem ir slikti, jo tas tev aiztaisīs jau atvērtas durvis. Tāpēc es personīgi esmu pateicīgs, ka mani uzņēma ar atvērtām rokām. Protams, esmu sevi pierādijes ar savu mūziku plašā sabiedribā – es zinu, ka ne katrs svešs cilvēks var izmantot šadu instrumentu. Tāpēc tas būs arvien nepieciešamāks no Latviešu puses būt pro/aktīviem un ķipa nākt ošņāt tur, kur kāds grib iesaistīties. Tas nav tikai domāts ārzemniekiem, bet vispār. Ir jums tas vārds “uzdrīkstēties” – pa cik jums latviešiem grūti ar to, ļaujiet BEPANTEN funkcijai: “Palīdz ādai palīdzēt sev pašai” biju viņu slogans 90os gados. Ejam viens otram tuvāk un veidojam atmosfēru, kurā nav jābaidās viens no otra.

Jöran stāsts: